Teātrī ir ļoti svarīgi būt brīvam… fizisksi, emocionāli … visādā ziņā brīvam. Un, kurš gan vēl zin visu par prāta brīvību, ja ne pats Žans Pols Sartrs?
"Trepes" ir atvērušas durvis uz filozofijas dziļākajiem kambariem un devušies sevis meklējumos pa Sartra pēdām.
Saules lutināti apciemojām Sartra atdusas vietu, kur skūpstu zīmogiem rotāts un akmenī kalts viņa vārds. Un mirklis kļuva par mūžību, kad viņa svētību lūgdami, klusuma brīdī vienojāmies par vārdiem vēl nepateiktiem…
Dzīvei neesot jēgas, jēgu mēs dzīvei piedodam paši… čukstēja Sartra dusošie pīšļi. Un “Trepes” devās tālāk… uz vietu, kur Sartrs pats reiz vadīja savas dzīves skaistākās stundas.
Café de Flore īsti franciskā garā mūs ievilināja savā burvībā, laiks bija apstājies un desmitgades plūda kā sekundes. Pēcpusdienas nesteidzīgie smiekli piepildīja telpu, kafija smaržoja un lietus lija… laiks bija apstājies un mēs palikām mūžības mirklī nesatricināmi jēgpilnā.
Comments